Īzāka „sasiešana”

Īzāka upurēšana, Karavadžo

Dārgie draugi, mūsu Lielā gavēņa „patvēruma” ceļš (sk. nospied, lai lasītu iepriekšējā mēneša rakstu) mūs ir atvedis uz svēto pilsētu Jeruzālemi, lai kopā ar visu Baznīcu mēs varētu svinēt Pashu – svētku Svētkus, nakti, kurā vergi un gūstekņi kļūst brīvi.

Kristus dzīves Lieldienu upuri priekšvēstīja Īzāka upurēšana Morijas kalnā. Ebreju tradīcija, atšķirībā no kristīgās, šo Radīšanas grāmatas fragmentu nesauc par „upurēšanu”, jo faktiski Īzāks netika upurēts, bet par Īzāka „sasiešanu”. Rabīnu skaidrojums slavenajā Genesis Rabā („Lielā Radīšanas grāmata”) talmudā stāsta, ka Īzāks saprata, ka viņam jāatdod sava dzīvība, un, vēlēdamies būt paklausīgs Dievam gluži kā viņa tēvs Ābrahams, lūdza tam: „Sasien mani, tēvs, tā, lai es, baiļu pārņemts, nevarētu aizbēgt un arī lai mana miesa netrīs un nepaslīd garām Tavs nazis, ka tas sabojātu manu upurēšanos un darītu to nepilnīgu.”

Pirmās Derības balsis vienprātīgi notiesāja cilvēku upurus, tāpēc Īzāka „upurēšana” tās tradīcijā palika kā Ābrahama ticības noslēpumains pārbaudījums. Īzāks netika upurēts, jo vajadzēja nākt Kristum, kas kā nevainīgs Pashas jērs atdeva savu dzīvību. Kristus upurēja sevi un augšāmcēlās, bet Ābrahama ticība bija ticība tam, ka Dievs ir spējīgs „atgriezt dzīvē to, kas ir miris” (sal. Rom 4).

Rabīniskā tradīcija, kas stāsta par Īzāka mīlestības pilno pakļāvību, apgaismo Kristus krustu, Viņa labprātīgo upuri par mums un mīlestībā uz mums. Tas dod gaismu arī mums, kuriem ir bail pieņemt dzīves vēsturi, dzīves krustus. Dievs taču nav kļūdījies, pieļaujot mūsu dzīvē smagus brīžus un notikumus. Krusts var palikt nāves rīks, bet var kļūt arī par vārtiem uz dzīvību.

Nocirstais krusta koks var sākt lapot un kļūt par dzīvības koku, ja mēs to pieņemam un paliekam stipri ticībā kā Ābrahams, kurš „ticēja cerībai, kad cerības nebija” (Rom 4:18). Draugi, lai, neskatoties uz dzīves pārbaudījumiem, mēs „stiprināmies ticībā un dodam Dievam godu” (sal. Rom 4:20), lai mūsu dzīvē, tās krustos atmirdz Kristus augšāmcelšanās godība!

Publicēts “Dievmātes Vēstīs” 04/2019 (nospied, lai atvērtu)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *