Jaunovas Marijas Vuorda dīna

Duorgī draugi,
svātdīņ, ostoitajā septembrī asom svietejuši Jaunovas Marijas pīdzimšonas pīmiņu. Sovukuort šudiņ Bazneica pīmiņ, ka jaunovai Marijai tyka dūts vuords, kas ebrejiski ir Mirjama.

Šuos dīnas evaņgelejā mes dzierdam Kristus bausli, mārauklu, ar kuru teik miereita mīlesteiba:
Mīļojit sovus īnaidnīkus, (…) lyudzit Dīvu par jim,
kas tevi sit pa vīnu vaigu, tam pagrīz arī ūtru.
Esit žāļsirdeigi kai Tāvs.
(sal. Lk 6,27-29.36)

Par aplīcynuojumu tam mums var kolpuot pošas Marijas vuords, kuru šudiņ gūdojam. Kai zynoms, uorpus gruomotom, kuras īguoja tai sauktajā Beibeles kanonā, beja arī daudzi cyti roksti. Vīni tyka atmasti kai moldu muoceiba, cyti tyka atstuoti dīvbejeigai laseišonai, bet naatzeiti kai Dīva īdvasmuoti Roksti. Vīna nu taidom gruomotom, kas beja cīši populāra storp pyrmūs godu symtu kristīšim, ir tai sauktais Mateja pseido-evaņgelejs.

Mateja pseido-evaņgelejs viestej, ka Marijas vuords beja pravītuojums tam, kū jai beja juoizcīš. Pījamūt, ka Marijas vuords (Mirjama voi Marjama) nūzeimej “ryugti iudini”, tys stuosta – ar zynomu precizitati – ka Jaunovai Marijai beja juobyut pakļautai “ryugtūs iudiņu” puorbaudejumam. Tys nūsaceja, ka sīvīte, kuru apsyudzēja lauleibas puorkuopšanā, bet kas naatzyna sovu vaini, varēja daruodeit sovu navaineigumu izdzerūt “ryugtūs iudiņus” – iudiņus, kū sakruoja Jeruzalemes tempļa škeisteišonas ritualūs. Tys beja naviņ nateirs, bet arī uzskateits par nūluodātu.

Tempļa prīsters deve izdzert šū iudini apsyudzātajai sīvītei: ka jei beja vaineiga, tod jei myra nu suopem, ka navaineiga – palyka vasala. Marijai nakaitēja ryugtī iudini – Jei i Jezups templī vysu prīškā tyka atzeiti par navaineigim.

Šys stuosts sasasauc ar evaņgeleja aicynuojumu:
“lobū dorit tim, kas jius īneist, lyudzitēs par tim, kas jius nūmalnoj.”

Lyugsim šudiņ Marijai, lai jei myus ītārptu, kai soka šuos dīnas pyrmais lasiejums, “žālsirdeibā, pazemeibā, lānpruoteibā, pazemeibā” (Kol 3,12). Lai mes byutu:
“īcīteigi i atlaistu cyts cytam, jo vīnam ir kas pret ūtru” (Kol 3,13).

Eisuokuo šautru lyugšona ir svātūs vuordu atguoduošana: “Jezus, Marija, Jezups.”

Voi i es navarātu pīsaukt Marijas vuordu kotru reizi, kod maņ datryukst šuos Kristus mīlesteibas: kod maņ ir gryuši atlaist, kod naspieju lyugtīs par sovu īnaidnīku?

Marijas vuords var styprynuot mani ari kotru reizi, kod da maņa dateik cylvāku ļaunums, vysaidas nataisneigas aizdūmas. Lai tī, kuri ir vaineigi, “mozgoj rūkas navaineibā”, jo es asu navaineigs, apsyudzeibu “ryugtī iudini”, pat, ka maņ liks tūs izdzert, maņ nakaitēs.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *