„No dziļumiem es saucu…” Ziemassvētkos

Dārgie draugi, ātri jau paiet it kā par „klusu” dēvētais Adventa laiks, un starp gaidīšanu un sagaidīšanu robeža izplūst kaut kur pa vidu. Nu nav ar Adventu, kā ar Gavēņa laiku un Lieldienām, kur Trīs svētajās dienās katra liturģija ir kontrastā ar citu. Kā ar saullēktu – Kristus piedzimšanai pa priekšu svīst rītausmas gaisma, kas jau iepriecina sirdi.

Šādi uzlecošas saules atblāzmas pirmie stari atmirdz visā Adventa liturģijā: gan pravietis Isajs, kas tiek visbiežāk lasīts šinī laikā, gan Jānis Kristītājs, kuram veltītas divas svētdienas pēc kārtas, gan pati Dievmāte, kuru godinām agrā rīta Rorātmisēs.

Jānis Kristītājs, atkārtojot pravieša Isaja vārdus, aicina: „Balss tuksnesī – sagatavojiet Kungam ceļu!” Kristus nāk pie mums, mūsu dzīves tuksnesī – no mūžības nonāk mūsu laikam pakļautajā pasaulē, ieiet tās vēsturē, lai to apgaismotu. Kristus ieiet vēsturē nevis lai paliktu vēstures mācībgrāmatu lappusēs, nē, „ieiet vēsturē” nozīmē piešķir vēstures notikumiem jaunu jēgu, piešķir vēsturei jaunu virzību – pretī pestīšanai. Viņš vēlas ieiet arī mūsu personiskajā vēsturē – lai mēs pieņemtu savas dzīves stāstu: kāpēc šī slimība, kāpēc šī nelaime, kāpēc šī neveiksme? Kāpēc šis tuksnesis?

Lai tu atvērtu acis un redzētu, ka pats neesi spējīgs uzvarēt ļaunumu, ka neesi pats savas dzīves kungs. Lai tu varētu uzticēties Dievam un būt vienots ar Viņu. Lai tu varētu dzīvot ticībā un iet uz priekšu, ticot, ka Dievam pieder taisnība, nevis tev: ka Viņš ir Tas, kā saka tas pats Isajs, „kas noslaucīs ikvienu asaru!”

„Kungs noslaucīs ikvienu asaru!” – cik aizkustinoši ir šie vārdi: Dievam ir mierinājums katram! Šis izvilkumsno pravieša Isaja grāmatas tiek lasīts arī smagos dzīves notikumos, piemēram, izvadot cilvēku pēdējā gaitā – jo tas liek mūsu skatienam no šīs dzīves tuksneša traģiskuma ar cerību pacelties pretī nākotnes piepildījumam.

Līdzīgi arī 130. psalms „No dziļumiem uz Tevi, Kungs, es saucu!” arī parasti skan izvadīšanā. Tomēr visas Kristus Dzimšanas svētku oktāvas laikā šis psalms ir vesperu lūgšanas vidū: jo Kristus ir tas, kas ir nonācis mūsu dzīves dziļumos un dzelmēs, ienesot savu gaismu. Tas pats psalms turpina: „Es gaidu Kungu no visas sirds, uz Viņa vārdu es ceru, es gaidu Kungu vairāk nekā sargi rītu, nekā sargi – rītu!”

Lai šī priecīgā cerība uz Kungu dzīvo mūsos, lai šis Advents un Kristus piedzimšanas svētki, neskatoties ne uz ko, ir Kristus gaismas, kas atspīd mūsu dzīvē un vēsturē, svētki!

Publicēts “Dievmātes Vēstīs” 12’2019 (Nr.108)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *