Lieldienu sveiciens no Jeruzalemes

Pirms Lieldienām mani uzrunāja Baiba Kušķe no Latvijas Radio ar piedāvājumu piedalītos Radio projektā, kurā Klusās Nedēļas laikā ik rītu LR1 klausītājus uzrunāja dažādu konfesiju garīdznieki. Šajās Lieldienās man atrodoties Jeruzalemē, es arī nevarēju nerunāt par šo vietu, savukārt, Radio redakcija uzskatīja, ka pēc satura uzruna derētu Lieldienu rītam. Tā nu sanācis Lieldienu apsveikums no Jeruzalemes visai Latvijai. To var noklausīties LSM.lv portālā (spied šeit) vai arī izlasīt šajā ierakstā.

Dārgie draugi, šo Lieldienu sveicienu sūtu jums no Jeruzalemes – pilsētas, kurā Kristus nomira un augšāmcēlās!

Ieeja Kristus kapa bazilikā Jeruzalemē.

Kristīgās Jeruzalemes sirds ir Kristus kapa bazilika: daudzi, kam ir šī laime ieraudzīt savām acīm šo kristietības sirdi, atbraucot šeit kā  tūristi vai svētceļnieki, diemžēl paliek sarūgtināti. Jo Kristus kapa bazilika nemirdz zeltā un spožā glītumā: tajā ieiet pa nu jau gadsimtus divus nekrāsotām durvīm, iekšā tai ir pelēkas, apkvēpušas sienas, tās greizi apdrupuši mūri, celti un grauti, no jauna būvēti un pārbūvēti gadsimtu gaitā, šie mūri ir plaisās.

Viens mūks, kurš kalpo Jeruzalemes Kristus kapa baznīcā, man paskaidroja: “Paskat! bet šī vieta taču ir kā visa cilvēces vēsture, tā ir arī kā ikviena cilvēka vēsture: ar savu stāstu, ar savām kļūdām, mazām neveiksmēm un lielām traģēdijām. Kristus kapa baznīca līču loču celta – ir mūsu pašu attēls!” – viņš teica.

Rietumu kristieši sauc šo baznīcu par “Kristus kapa” baziliku, tomēr kapa apbedījuma tajā nav ­– jo Kristus kaps taču ir tukšs! Tāpēc austrumu kristieši grieķiski sauc Kristus kapa vietu nevis par kapu, bet par Anástasis jeb “Augšāmcelšanās” vietu!

Kunga kapa bazilikas “Anástasis” jeb Augšāmcelšanās vieta.

Pāvests Jānis Pāvils II teica, ka Dievs raksta taisni uz  cilvēces vēstures šķībām līnijām. Kristus augšāmcelšanās nav vien vēsturisks fakts – kuram vieni tic, bet citi to apšauba. Kristus augšāmcelšanās pārveido vēsturi, piešķir vēsturei un tās notikumiem jaunu jēgu un virzību. Kristus augšāmcelšanās aicina katru no mums ticēt, ka mūsu dzīves stāsta notikumiem, lai cik tie nebūtu grūti, nesaprotami vai nepieņemami – tiem nepieder pēdējais vārds. 

Jēzus nomira par mums un priekš mums – nevis pārmezdams mums mūsu grēkus, bet paņemdams tos uz sevis, jo Viņš un Viņa Tēvs mūs mīl. Tāpēc grēku piedošana ir Dieva dāvana mums, kuru saņemam nepelnīti, viņa labestības dēļ. Tēvs ir augšāmcēlis Jēzu, lai arī mēs viņā varētu augšāmcelties. Nekas šajos svētkos nav tik svarīgs, ka ieraudzīt šo nepelnīto beznosacījuma Dieva mīlestību uz cilvēci uz katru cilvēku.

Mēs saucam Kristus augšāmcelšanās svētkus arī par Lieldienām! Tomēr Kristus augšāmcēlās naktī, kapa tumsā – tur sākās jauna dzīvība. Kaps kļuva par jaunās  dzīvības uzvaras vietu! Vai arī mūsu pašu dzīvība neradās mātes klēpja tumsā? Arī tagad, kad mums var šķist, ka mums apkārt nav cerības gaismas, nav nākotnes – kad mēs pat vēl neesam sākuši skaitīt visus zaudējumus, ko mums atnesa ārkārtējā stāvokļa krīze – Kristus augšāmcelšanās mūs aicina ticēt – ka šiem zaudējumiem nepieder pēdējais vārds, ka tam nav spēka mūs iznīcināt un sagraut, jo ja mēs esam no rīta atvēruši acis, vēl elpojam un pieceļamies no gultas, redzam dienas gaismu, redzam viens otru – tā ir dāvana un pateicības iemesls.

Foto: Eryk Gumulak SJ

Dārgie, Kristus kaps nebija kapsētā, bet dārzā – vai varētu būt vēl labāka vieta, lai attēlotu dzīvības pilnību? Šo Lieldienu rītu daudzi no mums nevar sagaidīt ar sev mīļiem un dārgiem – sirmgalvji ar bērniem un mazbērniem, kuriem dāvāja dzīvību, bērni ar vecākiem un vecvecākiem – no kuriem dzīvību saņēma. Daudzi no mums nevar svinēt šīs Lieldienas kopā, bet varbūt tāpēc, lai kopā – mēs varētu svinēt Ziemassvētkus? 

Kristus ir augšāmcēlies, lai arī mēs vienmēr varētu augšāmcelties kopā ar viņu jaunai cerībai. Priecīgās Jums Lieldienas! Kristus ir augšāmcēlies!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *