Kategoriju arhīvs: Notikumi

„Paleiga Tova lyudz ar mīlesteibu”

Dārgie draugi, augusts, augusts, svētceļojumu laiks… ak, vai… daudzu nopūtas par šīgada savādākiem Aglonas svētkiem bija dzirdamas pat Jeruzalemē. Viss gads šogad ir savādāks, un nav zināms vēl, kad tas viss beigsies. „Nebīstieties, es esmu!…” skan Kristus balss mācekļiem vētras laikā. Šis nebīstieties skan arī mums.

Gaismas atvere Tabora kalna grotās, Izraēlā.

Aizvakar Latvijas Radio latgaliešu raidījuma „Kolnasāta” producenti man piedāvāja sagatavot četras latgaliešu dziesmas, kas izskanētu ēterā. Kā liels folkloras cienītājs, pirmās trīs dziesmas izvēlējos tautas dziesmas mūsdienīgajās koru, džeza un roka apdarēs. Ko lai paņemu kā noslēdzošo, kā galveno, kam būtu jāizskan visā Latvijā?

Kā noslēdzošo dziesmu izvēlējos „Jaunova svātō, Aglyunas bazneicā” – jo ir augusts, jo ir pārbaudījuma laiks, jo ir daudz ilgu un cerību. Kāds cilvēks komentārā uzrakstīja, ka šī senā dziesma ir īstena Latgales himna. Man šķiet, tie nav vien patētiski vārdi, bet kārtējais apliecinājums, cik daudz izsaka šī dziesma. Tā ir iedrošinājums mums visiem, ka ir mīloša Māte, kas rūpējās par tevi, pat tad, kad to nepamani. Kas atceras par tevi un domā par tevi ar mīlestību arī tad, kad tavas domas ir aizņemtas ar pilnīgi ko citu. 

Esmu nu laimīgi atgriezies mājās, bet saskaņā ar paredzēto kārtību arī man divas pirmās augusta nedēļas jāatrodas pašizolācijā. Sēžu krustvecāku tukšajā dzīvoklī Latgales vidū: kā tuksnešnieks, pats sev nosaku dienas kārtību, nevienu nesatieku. Lūdzos un lasu, sazvanu draugus, cenšos izmantot laiku. Cik gan mīļi, kad pievakarē dzirdu, kā kaimiņiene aiz sienas pilnā skaļumā klausās translāciju no Aglonas! Tā taču ir laime – es fiziski jūtos šīs klātbūtnes apņemts.

Dievs ir tuvu, Baznīca mums ir tuvu, arī Aglonas Dievmāte rāda mums, ka Viņa ir mūsu Māte pat tad, kad ne visi mēs varam doties uz Viņas mājām… Vai atceraties Elizabetes apmeklēšanu? Marija ir gana apņēmīga, lai nāktu pie mums, kuri „Viņas paleigu lyudz ar mīlesteibu”.

Publicēts avīzītē “Dievmātes Vēstis” 2020/08

Please follow and like us:

Jūlija sveiciens no Svētās Zemes

Dārgie draugi, zinu, daudziem šis pandēmijas laiks ir tik tālu apnicis, ka jebkāda tā pieminēšana kaitina. Es nevaru sūdzēties, jo mani korona ar visiem ceļošanas ierobežojumiem aizturēja Svētajā Zemē. Arī nupat paredzētā atgriešanās uz mājām tika atcelta t.s. otrā viļņa dēļ (joki mazi, šeit Izraēlā otrā viļņa cipari ir augstāki par pirmo).

Kas nu labs noticis pa šo laiku? Mans klusais prieks ir par attālināti pabeigtām teoloģijas maģistratūras studijām, par latviešu satikšanos Nācaretē, par piedalīšanos svētkos, kurus svin tikai Svētajā Zemē. Par visu pēc kārtas!

Kā varbūt daudzi no jums atceras, maijā Nācaretē ar pāris simtu tautiešu un vairāku bīskapu piedalīšanos vajadzēja notikt Aglonas Dievmātes mozaīkas iesvētīšanas svētkiem. Tiklīdz varēja ceļot Izraēlas iekšienē, tika noorganizēta Māras Zemes bērnu tikšanās pie Aglonas Māmiņas Nācaretē. Palestīnas mākslinieka musulmaņa veidotā mozaīka tagad tika turēta goda vietā kopienas Chemin Neuf kapelā.

Kapelas kupola griestus un sienas rotā latviešu mākslinieku Poikānu sienu gleznojumi un ikonas!

Pēc Svētās Mises, dziedot Jaunova svātō metamies ceļos pie Māras Zemes Karalienes mozaīkas, lai lūgtos Kunga eņģeli. Kur lai vēl lūdzas ar visu sirdi Kunga eņģelis pasludināja Jaunavai Marijai, ja ne Nācaretē – Pasludināšanas pilsētā! Tagad gaidīsim, kad latvieši varēs arī kuplākā pulkā pulcēties Nācaretē, lai iesvētītu mūsu mozaīku un visas pasaules svētceļniekiem būtu iespēja ieraudzīt Māras Zemes Karalieni un uzzināt par Aglonu.

Nesen dzirdēju drauga izteikumu, ka jūnija mēnesis kārtīgam katolim ir kā pečvorka (lupatiņu) sega: vieni Baznīcas svētki pēc otriem. Pēc Debeskāpšanas ir Vasarsvētki, tad Baznīcas Māte un Sakramenta svētki, tad Jēzus un Marijas Sirdis. Tas nav viss – Jeruzalemē aizvien svin jūlija pirmajā dienā citus senos svētkus: Kristus Asiņu godam! Ģetzemanes bazilikā – Olīvu kalnā, pirms Svētās Mises franciskāņu kustods (sargs – no latīņu val.) godina klinti, kas izceļas no grīdas altāra priekšā. Šeit Kristus ir lūdzies pirms savas sagūstīšanas. Pieminot Kristus asiņainos sviedrus, galvenais franciskāņu tēvs svinīgi apkaisa klinti ar sarkanām rožlapiņām, ko pēc Mises svētceļnieki ņem sev piemiņai.

Dārgie, lai arī mūs šajā jūlija mēnesī Kristus Visdārgākās Asinis aizsargā no visa ļauna! Lai mēs nebaidītos ne no kāda ļaunuma vai nelaimes un varētu vienmēr sevi veltīt Debesu Tēva apredzībai, sakot: „Ne mans, bet Tavs prāts lai notiek!”

Please follow and like us: