Birku arhīvi: Advente

„No dziļumiem es saucu…” Ziemassvētkos

Dārgie draugi, ātri jau paiet it kā par „klusu” dēvētais Adventa laiks, un starp gaidīšanu un sagaidīšanu robeža izplūst kaut kur pa vidu. Nu nav ar Adventu, kā ar Gavēņa laiku un Lieldienām, kur Trīs svētajās dienās katra liturģija ir kontrastā ar citu. Kā ar saullēktu – Kristus piedzimšanai pa priekšu svīst rītausmas gaisma, kas jau iepriecina sirdi.

Šādi uzlecošas saules atblāzmas pirmie stari atmirdz visā Adventa liturģijā: gan pravietis Isajs, kas tiek visbiežāk lasīts šinī laikā, gan Jānis Kristītājs, kuram veltītas divas svētdienas pēc kārtas, gan pati Dievmāte, kuru godinām agrā rīta Rorātmisēs.

Jānis Kristītājs, atkārtojot pravieša Isaja vārdus, aicina: „Balss tuksnesī – sagatavojiet Kungam ceļu!” Kristus nāk pie mums, mūsu dzīves tuksnesī – no mūžības nonāk mūsu laikam pakļautajā pasaulē, ieiet tās vēsturē, lai to apgaismotu. Kristus ieiet vēsturē nevis lai paliktu vēstures mācībgrāmatu lappusēs, nē, „ieiet vēsturē” nozīmē piešķir vēstures notikumiem jaunu jēgu, piešķir vēsturei jaunu virzību – pretī pestīšanai. Viņš vēlas ieiet arī mūsu personiskajā vēsturē – lai mēs pieņemtu savas dzīves stāstu: kāpēc šī slimība, kāpēc šī nelaime, kāpēc šī neveiksme? Kāpēc šis tuksnesis?

Turpiniet lasīt