Maize uz kvēlojošām oglēm

Dārgie draugi, līdz Svētā Gara atsūtīšanas svētkiem aizvien esam Lieldienu liturģiskajā laikā, kurā arī mēs, kā sendienās apustuļi un mācekļi, satiekam un pazīstam augšāmcēlušos Kristu. Jāņa evaņģēlijs 21.nodaļā arī noslēdzas ar šādas tikšanās aprakstu: tā nav tāda tikšanās, kuru sarīko mācekļi, kuru viņi sagaida vai paredz, Kristus pats nāk, lai viņus satiktu, lai viņus pārsteigtu – Jēzus pats sagatavo saviem mācekļiem maltīti.

Jāņa evaņģēlija pēdējā nodaļā mēs redzam mācekļus, nodevušos nodarbei, no kuras Kungs viņus bija paaicinājis. Vīlušies un zaudējuši, viņi atkal dodas zvejot tukšā. Mācekļi zvejo naktī, tumsā, tumšajos ūdeņos, un, kā rakstīts Evaņģēlijā, „kad uzausa rīts”, krastā stāv Kristus. Tāpat, kad uzausa rīts, Marija Magdalēna ieraudzīja noveltu Jēzus kapa akmeni. Tagad Kristus – augšāmcēlies – stāv uz krasta, uz stipra pamata, augšāmcelšanās uzvarā pārgājis nāves jūras dzīles „sausām kājām”, Viņš stāv krastā, viņpus tumsas un nāves tukšiem ūdeņiem.

Turpināt lasīt “Maize uz kvēlojošām oglēm”