Jaunovas Marijas Vuorda dīna

Duorgī draugi,
svātdīņ, ostoitajā septembrī asom svietejuši Jaunovas Marijas pīdzimšonas pīmiņu. Sovukuort šudiņ Bazneica pīmiņ, ka jaunovai Marijai tyka dūts vuords, kas ebrejiski ir Mirjama.

Šuos dīnas evaņgelejā mes dzierdam Kristus bausli, mārauklu, ar kuru teik miereita mīlesteiba:
Mīļojit sovus īnaidnīkus, (…) lyudzit Dīvu par jim,
kas tevi sit pa vīnu vaigu, tam pagrīz arī ūtru.
Esit žāļsirdeigi kai Tāvs.
(sal. Lk 6,27-29.36)

Par aplīcynuojumu tam mums var kolpuot pošas Marijas vuords, kuru šudiņ gūdojam. Kai zynoms, uorpus gruomotom, kuras īguoja tai sauktajā Beibeles kanonā, beja arī daudzi cyti roksti. Vīni tyka atmasti kai moldu muoceiba, cyti tyka atstuoti dīvbejeigai laseišonai, bet naatzeiti kai Dīva īdvasmuoti Roksti. Vīna nu taidom gruomotom, kas beja cīši populāra storp pyrmūs godu symtu kristīšim, ir tai sauktais Mateja pseido-evaņgelejs.

Turpināt lasīt “Jaunovas Marijas Vuorda dīna”

Vissvētā Trīsvienība

Liturģisko lasījumu audiokomentāra (apakšā) papildināta versija. Tekstā ir iezīmēti padomi no ignāciskā garīguma, kas dod lūgšanas praktiskus padomus audiokomentāra Sv. Rakstu skaidrojumam.

Vasarsvētkos ir dzimusi redzamā veidā Kristus dibināta Baznīca – tomēr Baznīca bija Dieva sirdī jau pirms radīšanas sākuma. Pirmo gadsimtu Baznīcas tēvi formulēja tā, it kā pasaule bija radīta, lai tajā atklātos Baznīca.

Tik tiešām- Trīsvienīgais Dievs, perfekta mīlestības vienotība, komūnija, vēlējās tajā dalīties, Trīsvienība radīja pasauli un cilvēku, ar kuru var dalīties savā dievišķajā dzīvē. Ieklausīsimies Vatikāna otrā Koncīla mācībā: 

“Mūžīgais Tēvs ir radījis pasauli saskaņā ar pilnīgi brīvu un noslēpumainu savas gudrības un labestības nodomu un nolēmis cilvēku pacelt līdz pat līdzdalībai dievišķajā dzīvē”, uz kuru Viņš aicina visus cilvēkus savā Dēlā: “Visus tos, kas tic Kristum, Tēvs ir gribējis aicināt, lai tie veidotu svēto Baznīcu.” Šī “Dieva ģimene”saskaņā ar Tēva nodomu cilvēces vēstures gaitā veidojas un īstenojas pakāpeniski: tiešām, Baznīca “pirmtēlu veidā tika pasludināta jau no pasaules iesākuma, tā tika brīnišķīgi sagatavota Izraēļa tautas vēsturē un vecajā derībā, visbeidzot, tā tika iedibināta šajos laikos, kas ir pēdējie, atklāta, pateicoties Svētā Gara izliešanai, un sasniegs savu godības pilnību laiku beigās” (Lumen Gentium, citāts pēc Katoliskās Baznīcas katehisma §759).

Tāpēc šogad Vissv. Trīsvienības svētku Dieva Vārda liturģijas pirmajā lasījumā no Sakāmvārdu grāmatas mēs it kā ieejam Trīsvienības sirdī un dzirdām Pirmsmūžīgās Dieva gudrības balsi. Sakāmvārdu grāmata ir izcils poētisks darbs, un mums tas tā jālasa, lai nesamulstu tā tēlainās valodas priekšā. Mēs dzirdam par Gudrību, kas ir kā sieviete, kā meita Dievam – kas ir Kunga, ebrejiski ir rakstīts sakrālais vārds Jahvē, priekšā – un pasaulē tiek radīta viņā, nevis nejaušības pēc.

Pasaule it kā tiek radīta šīs mazās meitenes priecīgā harmonijā. Bet vēl ir cits pavediens: cilvēks ir spējīgs apjaust šo Dieva gudrību radītajā pasaulē. Šajā gudrībā katrs cilvēks var sastapt Dievu (sal. Mazzinghi, Proverbi, 56).

Turpināt lasīt “Vissvētā Trīsvienība”